Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari
	Daļa no Ziemeļu krusta kariem
	; Krustnešu kaujas ar lietuviešiem attēls Marienburgas pils bareljefā (14. gadsimta vidus).
Datums	1283. gads–1422. gads
Vieta	Lietuvas dižkunigaitijas rietumi, Žemaitija, Prūsija, Livonija
Iznākums	Poļu-lietuviešu—teitoņu karš, Melnas līgums
Karotāji
Teitoņu ordenis; Livonijas ordenis; Sabiedrotie: Ungārijas karaliste; Bohēmijas karaliste; Morāvijas markgrāfiste; Eno grāfiste-Holandes grāfiste; Lejas Bavārijas hercogiste; Austrijas hercogiste; Anglijas Karaliste;	Lietuvas dižkunigaitija; Žemaitija; Sabiedrotie: Polijas karaliste (no 1385. gada); Vasaļi: Smoļenskas kņaziste; Tatāri no Zelta ordas;
Komandieri un līderi
Teitoņu ordeņa lielmestrs; Sabiedrotie: Lajošs I Lielais; Jans Luksemburgs; Kārlis IV Luksemburgs; Villems II, Eno grāfs; Pjērs I Burbons; Heinrihs XIV, Bavārijas hercogs; Albrehts III Hābsburgs; Henrijs IV Lankasters;	Lietuvas dižkunigaitis

Lietuvas krusta kari (latīņu: Expeditio sacra, vācu: Litauerkriege des Deutschen Ordens, lietuviešu: Kryžiaus žygiai) bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jau pirms krusta kariem Baltijas zemēs bija izveidojušās divas militārās cilšu savienības, kuru savstarpējās cīņas talantīgais diplomāts bīskaps Alberts veikli izmantoja. Vienu cilšu savienību bija izveidojuši lietuvieši, līvi, Tālavas, Kokneses un Jersikas letgaļi un Polockas kriviči. Pret viņiem cīnījās zemgaļi, žemaiši, ugauņi, sakalieši, ko reizumis atbalstīja Pleskavas un Novgorodas kriviči. Krusta karu pirmajā etapā krustneši pret līviem un lietuviešiem cīnījās kopā ar zemgaļiem, bet vēlāk par viņu sabiedrotajiem kļuva kristītie līvi un letgaļi.

Līdz 1290. gadam kari pret lietuviešiem un žemaišiem uzskatāmi par Livonijas krusta karu sastāvdaļu. Kā Livonijas krustu karu turpinājums ir uzskatāmas Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa militārās kampaņas pret lietuviešiem un žemaišiem, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi Grīnvaldes (Žalgires) kaujā 1410. gadā.